Tā kā nekādas mega zināšanas nebija vajadzīgas, tad jaunais spara rats tika veikli pieskrūvēts tam atvēlētajā vietā.

Tālāk jau labās domas vadīts, kā arī tāpēc, ka iepriekšējo reizi ņemot nost ātrumkārbu, aizmirsu tajā nomainīt eļļu, ķēros pie eļļas maiņas. Sāku ar to, ka godīgi nostutēju to visu pasākumu virs veca katliņa, atskrūvēju apakšējo eļļas noliešanas skrūvi un gaidīju, kamēr vecā eļļa iztek. Pirms pasākumu turpināt, izdomāju, ka jāpaskatās, kas tajā vecajā eļļā iekšā – un te nu nāca pārsteigums – tajā bija alumīnija skaidas! Pie tam vēl diezgan daudz! Tā nu ķēros skrūvēt vaļā kārbas karteri. Un te nu man atlika tikai noteikt pie sevis – mī un žē… Iekšā atklājās, ka ir izbeigusies viena sinhronizatora atspere, kas līdzi paķērusi arī vienu pirmā ātruma vadāmā zobrata zobu. Papētot sīkāk atklājās arī iemesls, kāpēc visu laiku “lec ārā” 2.ātrums – izrādās sinhronizatora gredzens arī bija izbeidzies. Šajā brīdī kļuva skaidrs, ka šādu kārbu likt atpakaļ man kaut kā negribas…

Drudžaini tika kustinātas smadzenes, lai atrastu atbildi jautājumam – ko tagad darīt? Ir 2 varianti. Viens – Ogres garāžā mētājās kārba, kuru Arkādijs bija par smieklu naudu iepircis metāllūžņu kantorī, taču nebija skaidrs, kādā tā ir stāvoklī. Otrs variants – dabūt kārbu no Jura (tā kurš Maharadža) vecā krūmu gonku žiģuļa, kurš pussamīcīts stāv kaut kur Teikā garāžā. Tad nu tika nolemts – realizēt abus. Uz Ogri jāaizbrauc tuvākajās dienās, savukārt, pie Jura garāžā vienojāmies tikties trešdien.

Kopējie izdevumi: tiešie izdevumi – 452LVL; netiešie izdevumi – 165LVL.

Neskatoties uz to, ka Ņivu uz sāniem (atkal) apgāzām jau otrā dienā pēc tās pirmreizējās nogāšanas uz riteņiem, pie reāla darba sanāca pieķerties tikai šodien. Laikam jau tāpēc, ka ārā spīdēja vēl patīkama septembra saulīte un tā īsti nekas cits svarīgs nebija ieplānots. Sāku visu ar to, ka atkal tika veikta pilna piedziņas mezglu demontāža. Tā kā skrūves bija nesen skrūvētas, tad tas gāja salīdzinoši ātri.

Arī spara ratu demontēt sanāca ātri. Un tiešām – tas nodilums, kas uz aci izskatījās kā 1-2mm, laikam bija pilnīgi pietiekoši, lai sajūgs vairs neķertu. Tā kā vajadzīgo detaļu (spara rats) pie rokas vēl nebija (iespējams būs rītdien), tad pārējam pasākuma šodien metu mieru. Pielikumā – dažas bildītes no pasākuma.

Sacensības visās disciplīnās bija gana spraigas, tiesa – tā kā mēs vairāk tendējāmies tieši uz folkreisu, tad vietu izvēlējāmies tieši pretī tribīnēm un starta taisnei ar pirmo līkumu. Attiecīgi – tā daļa no krosa, kas norisinājās trases tālākajā galā, mums palika neredzama. Taču par to mēs nebēdājam. Kopumā viss bija forši, lai arī putekļu mūsu galā varēja būt nedaudz mazāk. Apstaigājām tehnisko parku, sasveicinājāmies ar paziņām un ievērtējām tehniku – gan folkreisam, gan krosam gatavoto. Tika aizgūtas dažas idejas, kuras varēsim pielietot mūsu Žiguļa uzbūvei.

Mūsu safotogrāfēto skatīt galerijā, savukārt, rezultātus – Autocross.lv lapā.

Problēmas sākās pēc tam :) Benzīnu ielēju, auto pieleca – viss notiek! Bet… ātrumā īsti slēgties negrib, jo sajūgs galīgi “neņem”… Nočakarējāmies kādu stundu regulējot dažādi sajūga cilindru, taču nekā… Un tikai tad pār mani nāca apskaidrība, ka saliekot visu kopā, es taču nebiju pievērsis uzmanību tam, kādā kondīcijā ir spara rats – jo pilnīgi iespējams, ka pa šiem gadiem arī tas ir savu nokalpojis. Tā nu nācās mest visam mieru, lai tuvākajās dienās atkal to auto gāztu atpakaļ uz sāniem un ķertos pie spara rata maiņas.

Tādejādi, šobrīd kopējo izdevumu situācija ir sekojoša: tiešie izdevumi – 592LVL; netiešie izdevumi – 260LVL.

Paturpinot par Ņivas sadales kārbu – pateicoties Pēterim no CDT, tiku pie vēl vienas (it kā pusejošas) sadales kārbas, kuru izmantoju kā donoru dažiem sīkumiem, kas manā sadales kārbā bija nobeigušies.

Kopējie izdevumi: tiešie izdevumi – 452LVL; netiešie izdevumi – 140LVL.

Šodien beidzot pieķērāmies, lai apgāztu uz sāniem Ņivu un sāktu mainīt tai sajūgu.

Palīgos tika izsaukti visi pieejamie papildspēki – Gaidis, Leons, Rudzītis un Jānis, kā arī, protams, mēs paši – Reinis un Pēteris. Asistēja skotu terjers Nikita, taču tas laikam neskaitās :) Atbalstīja mūsu darbības gan lielais suns Spaiks, gan arī Otto, kā arī – lielais paldies jāsaka mūsu filmētājai Mārai :)

To, kā mums gāja var apskatīt bildēs, kā arī zemāk ievietotajā video :)

Kad auto bija uz sāniem, tālāk jau visa demontāža gāja puslīdz raiti – viens divi tika noņemti kardāni, sadales kārba. Nedaudz pamakarēts, lai dabūtu nost ātrumkārbu un tālāk jau atlika vien tikai sajūgs! Tas, kā izrādījās, bija nodilis pilnīgi – pāri bija palikuši vien diski – uzliku nebija kā sugas. Attiecīgi bija arī padilis sajūga kurvis, tāpēc ieguldītie līdzekļi, nopērkot pilnu sajūga komplektu, atmaksājās. Šodien gan nepaspēju visu salikt atpakaļ, jo izdomāju, ka jānotīra gan sadales kārba, gan ātrumkārba, kā arī jānomaina gan abos tiltos, gan iepriekš minētajās iekārtās eļļa. Līdz ar to, līdz tumsai vien biju ticis līdz tam, ka nopucēju gan ātrumkārbu, gan sadales kārbu.

Sacensības pašas par sevi bija labi noorganizētas, tiesa – folkreisistus tomēr varēja laist pa priekšu visiem krosistiem un žigulistiem, citādi – tā kā katrā sesijā folkreiss bija pēdējais no braucieniem, tad trase jau bija pamatīgi papostīta. Ņemot vērā, ka nekādas grunts riepas folkreisā nav atļauti, tad dažam auto atsevišķu līkumu pārvarēšana pārvērtās par atsevišķu sacīkstes disciplīnu.

Skatoties sacensības, pamanījos arī tās paknipsēt – tieši folkreisa (kā arī daži citi interesantākie) kadri apkopoti šīm sacīkstēm veltītajā galerijā. Savukārt, sacensību rezultāti pieejami Autocross.lv lapā.

Pirmais nopietnais posms Žiguļa pārvērtībās ir paveikts, tāpēc pārdzinām to šodien uz garāžu, lai pagaida tur, kamēr atkal drusku ienāksies nauda.

Šobrīd ir sagatavots viss, kas bija plānots. No atlikušajiem darbiem var minēt sekojošos: ielikt drošības karkasu, piestiprināt drošības jostas, piestiprināt beņķi, uzlikt stūri, pieskrūvēt ugunsdzēšamo aparātu, uzlikt metāla plāksni vadītāja durvīm no iekšpuses, piekrāsot nošpaktelētos pleķus, ielikt priekšējo paneli un pievienot visu elektrosistēmai, kas ir jāsavieno (panelis, stiklu skalojamais, papildus ventilators), kā arī sataisīt atlikušās aizmugurējās gaismas. Daļu no šiem darbiem paveiksim paši, daļu nāksies pasūtīt citur. Paši droši vien brauksim pastrādāt kādu dienu nākamnedēļ.

Vēl šodien apmainījām veco tukšo ugunsdzēšamo aparātu pret jaunu 2kg pulvera aparātu (5LVL), kā arī iedevām vēl daļu no naudas par darbu Arkādijam (20LVL).

Kopējie izdevumi: tiešie izdevumi – 450LVL; netiešie izdevumi – 115LVL.

Tālāk seko īss izklāsts par sacensībām Pētera interpretācijā.

Kopā ar savu tēti devos uz Jelgavu skatīties kārtējās Folkreisa sacensības. Mans mērķis, dodoties turp, bija pārliecināt savu tēti par to, ka Folkreisa mašīnas sagatavošanai patiešām pietiek ar tiem 950EUR. Kā arī parādīt viņam, kas un kā notiek šajās sacensībās.

Tā nu nokļuvuši galā, devāmies uz Folkreisa tehnisko parku apskatīties jaunos dalībniekus, kā arī atkal pasmelties informāciju par dažiem tehniskajiem risinājumiem jau sagatavotajās mašīnās. Varētu teikt, ka pirms sākās pirmie braucieni, tētis bija sapratis visu, kas viņam iepriekš nebija skaidrs, un pat noskatījis sev favorītu – Mazda 626, jo pats pārvietojas ar Mazda 6 un par šīs markas automašīnām ir augstās domās. Šajā momentā es jau sāku domāt tā – ja jau tagad viņš izrāda emocijas un fano par kādu, tad kā būs tad, kad piedalīšos es?

Tad nu starp kādu braucieniem atkal devāmies paskatīties mašīnas un iešāvās doma, ka jāaiziet pēc kafijas. Ejot tai pakaļ, pamanīju, ka pretī nāk Sanita no Ātruma cilts ar operatoru. Tad nu skatos, ka viņi stūrē mūsu virzienā un tajā momentā es sapratu, ka viņi tiešām nāk pie mums. Labākais bija tas, ka braucot uz Jelgavu, es vēl iedomājos, ka šitā varētu notikt un notika arī! Tad nu Sanita pajautāja vai vēlamies atbildēt uz dažiem jautājumiem un kāpēc gan neizmantot tādu iespēju, jo kā nekā esmu cilvēks, kurš pats gatavojas piedalīties šajās sacensībās. Tad nu iespējams, ka būšu ar savu tēti nedaudz redzams Ātruma cilts raidījumā, kas būs skatāms 19.08.2009. 22:50 LTV7.

Bija arī dažas lietas, kuras man izraisīja nesaprašanu. Viena no tām bija sekojoša – dalībnieks, kurš piedalās ar zilu OPEL ASCONA, bija saregulējis priekšējās riepas galīgi šķības un es īsti nesapratu jēgu tajā, jo šaubos, ka tas uzlaboja auto saķeri. Vēl viena lieta, kas manī izraisīja lielu pārsteigumu, bija tas, ka dzeltenajam GOLF momentā, kad tas apmeta kūleni un piezemējās, pilnībā izbira priekšējais stikls! Šāds kūlenis autosportā, manuprāt, nav nekas īpašs, bet izbrīnu izraisīja tas, ka stikls izbira pilnībā, kas nozīmē, ka viņam nebija TRIPLEX stikls, kas, savukārt, ir pretrunā ar tehniskajiem noteikumiem. Pēdējā lieta, kas manī izraisīja nesaprašanu, bija tas, ka viens no sportistiem, kas brauca ar Mazda 626, no sākuma kaut kā pārāk daudz līkumos “krāmēja” to mašīnu, un līdz ar to varēja redzēt, ka viņš ar to zaudē laiku, bet nu es jau neesmu treneris, kas iespējamajam konkurentam mācīs braukt. Tā kā pats ar auto braucu nedaudz mazāk kā gadu un vēl neesmu nekāds rallija braucējs, taču, manuprāt, par auto vadīšanu zinu pietiekoši daudz, tad pateicoties šādai mašīnas “mētāšanai” līkuma izejā auto aizslīd ļoti tuvu trases malai, kas, savukārt, nav pārāk labi.

Un visbeidzot – šobrīd esmu 100% pārliecināts par to, ka pašlaik laikam būšu jaunākais braucējs Folkreisā, un līdz ar to, iespējams, arī kļūdīšos vairāk, bet nu gan jau viss būs labi.

Kopumā man patika sacensības un nevaru sagaidīt, kad beidzot pabeigsim mašīnu un startēsim paši!

Posma rezultāti.