Šodien Žiguļbodē tika iegādāta iztrūkstošā detaļa – spara rats :) Cenas ziņā tas izmaksāja 24,70 LVL, ko atkal var pieskaitīt netiešajiem izdevumiem. Salīdzinot veco spara ratu ar jauno – atlika tikai apstiprināt jau iepriekškonstatēto faktu – nodilums ir! :)

Tā kā nekādas mega zināšanas nebija vajadzīgas, tad jaunais spara rats tika veikli pieskrūvēts tam atvēlētajā vietā.

Tālāk jau labās domas vadīts, kā arī tāpēc, ka iepriekšējo reizi ņemot nost ātrumkārbu, aizmirsu tajā nomainīt eļļu, ķēros pie eļļas maiņas. Sāku ar to, ka godīgi nostutēju to visu pasākumu virs veca katliņa, atskrūvēju apakšējo eļļas noliešanas skrūvi un gaidīju, kamēr vecā eļļa iztek. Pirms pasākumu turpināt, izdomāju, ka jāpaskatās, kas tajā vecajā eļļā iekšā – un te nu nāca pārsteigums – tajā bija alumīnija skaidas! Pie tam vēl diezgan daudz! Tā nu ķēros skrūvēt vaļā kārbas karteri. Un te nu man atlika tikai noteikt pie sevis – mī un žē… Iekšā atklājās, ka ir izbeigusies viena sinhronizatora atspere, kas līdzi paķērusi arī vienu pirmā ātruma vadāmā zobrata zobu. Papētot sīkāk atklājās arī iemesls, kāpēc visu laiku “lec ārā” 2.ātrums – izrādās sinhronizatora gredzens arī bija izbeidzies. Šajā brīdī kļuva skaidrs, ka šādu kārbu likt atpakaļ man kaut kā negribas…

Drudžaini tika kustinātas smadzenes, lai atrastu atbildi jautājumam – ko tagad darīt? Ir 2 varianti. Viens – Ogres garāžā mētājās kārba, kuru Arkādijs bija par smieklu naudu iepircis metāllūžņu kantorī, taču nebija skaidrs, kādā tā ir stāvoklī. Otrs variants – dabūt kārbu no Jura (tā kurš Maharadža) vecā krūmu gonku žiģuļa, kurš pussamīcīts stāv kaut kur Teikā garāžā. Tad nu tika nolemts – realizēt abus. Uz Ogri jāaizbrauc tuvākajās dienās, savukārt, pie Jura garāžā vienojāmies tikties trešdien.

Kopējie izdevumi: tiešie izdevumi – 452LVL; netiešie izdevumi – 165LVL.